1.septembris – zaudētā brīvība

“Šurp grāmatas uz skolu, es būšu teicamnieks!” – kādreiz skolēnam esot ko tādu pateikt parasti bija neērti, apkaunojoši vai citādi. Izņemot varbūt garlaicīgās zubrilas, bet ne par to runa. Tagad šo teicienu gribētos izsaukt ar jautru prieku! Tik dīvaini, kā dzīve maina uzskatus un vērtības par 180 grādiem. Jaunībā likās muļķīgi dzirdēt teicienu “laiks ir nauda”. Kāda nauda? “Ko jūs te biznesu dzenat”? Laiks bija izklaides. Laiks bija daudz daudz daudz izklaides! Un tad uz 1.septembri bija nomākti un nepiespiesti teicieni “atkal jāiet uz to skolu”. Tiesa, ap kādu piekto klasi varēja pamanīt savādu tendenci tuvojoties šai laika ierobežojošajai dienai – 1.septembrim..

Laikam patiesi zaudēto brīvību novērtē vairāk tiešid tie, kas nu vairs neiet skolā. Toreiz, jaunībā, paliekot vecākam, aizvien mazāka kļuva nomāktība par laika deldēšanu skolas solā un grūtajiem priekšmetiem. Un aizvien vairāk augusta dienās iezīmējās ilgas pēc skolas, kur satikt savus vienaudžus, draugus. 1. septembris nebija “garlaicīgās mācības atpakaļ”, bet gan svētku diena, kad sākas full-time tusiņš draugu starpā. Tas nekas, ka jāpilda mājasdarbi – gan jau norakstīs no gudrākajiem. Tas nekas, ka kontroldarbi, špikot mākam, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un vienmēr esot skolotājam soli priekšā. Tas nekas, ka Liepiņš katru stundu izsauc uz priekšu “aaaaaar lapiņām” – vienmēr ir draugi, kas uzraksta tēmu tavā vietā un pa galdu apakšām pārsūta uz priekšu. Tā bija jautrība. Protams, toreiz tas tā nelikās, jo stundas varēja salīdzināt ar pēcpusdienām, vakariem, un protams, vasaru, kad nebija nekādu šķēršļu. Pēc stundām varēja iet spēlēt basīti, trennēties breakdance, pūst krāsas baloniņus, kāpelēt pa jumtiem, dziedāt korī, vai vienkārši iet uz vecrīgu kopīgi iekapāt.

Taga ikdiena ir darbs. Pārsvarā garlaicīgs darbs. Vairs nav lemts katru dienu satikt 30 laikabiedrus, no kuriem ar vismaz kādiem 5 džekiem ir labākā draudzība un kādām 5 klases meitenēm kādreiz esi salaidis, nerunājot par paralēlklasēm un citu gadu klasēm. Tagad ir kolēģi, ar kuriem maz sarunājies un arī tikai pārrunā kādu “zvaigžņu lietu” vai “princešu” šovu un “laiciņš šodien foršs, vai ne Inārīt” (maigi palabots Kāŗļa Šafdurska komentārs iekš nemirst.lv). Tagad ir nodaļas vadītājs/-a, ar kuru tev ir mazāk kopīgu sarunu tematu nekā ar pusi skolotāju. Un tik pat liela vēlme sarunāties.

Toreiz vecāki apmaksāja daudzko ar kabatasnaudu, vai [manā gadījumā] pietika ar maziem biznesiņiem (ar Balodi tirgojām hiphop diskus), piestrādāšanu (kādu HTML vai Flash 5 mājaslapu), lai nopelnītu paikai, cīgām un šmigai nedēļas nogalēs. Tagad jāmaksā par benzīnu, auto remontu, stāvvietu, dzīvokli, paiku, jāpērk visādas sadzīves lietas, jāmaksā par telefonu, internetu, kabeļ-TV, komunālie… Un to visu tu dari mazajā brīvajā laikā, kas paliek pēc darba dienas. Ja vēl vasarā dažas dienas nedēļā paliek laiks, ko var atveltīt draugiem, kautkur aizbraukt, siltos vakaros un naktīs pavazāties pa Rīgu, tad ap 1. septembri jau ir auksts, lai vakaros sēdētu ārā, un jau pēc kāda mēneša iestāsies pusgadu ilgais standby režīms – nakts, darbs, nakts.

Tāda nogruzīta sanāk man ideoloģija par 1.septembra zaudēto brīvību. Laiks paiet aizvien ātrāk un ātrāk, vasaras sarūk aizvien īsākas. Nepārtraukti vajā domas, ka jaiet prom no darba, jāuzsāk kautkas savs, lai būtu vairāk laiks savām lietām. Laiks ir nauda, kuras nekad nevienam nav. Smejies vai raudi, hz.

P.S. Pēc 2 gadu pārtraukuma, pagāšnedēļ biju Valmierā, iesniedzu dokumentus reģistrācijai uz maģistra studijām. Paldies manai labākajai draudzenei Undīnei par ieteikumu dažas dienas iepriekš :) Lai arī tās ir tikai 4 dienas mēnesī, kas vēl jāapvieno kautkā ar darbu, tomēr kautkāds skolas vilinājums tas ir. Es to vairs neuztveru par zemē nomestu laiku, pēdējā studēšanas gadā es “iemācījos mācīties”. Tiesa, ja netikšu budžeta grupā, neesmu pārliecināts par studijām, jo priekšmeti nav man tie saistošākie – tās pašas informācijas tehnoloģijas. Gribēju uz Biznesa vides vadība kursu, kur ir patiešām daudzi man interesējoši priekšmeti, bet ar manu IT prof. izglītību tur nepietiek, lai iestātos. Enīvei, šurp grāmatas uz skolu! Smailijs :)

Published by

8 thoughts on “1.septembris – zaudētā brīvība”

  1. Lasot sho -likaas, ka lasu pierakstiitas savas domas :) Pilniibaa piekriitu, juutos daudz maz liidziigi…taa kopumaa – taa tas ir un tas ir bediigi..

  2. Tiku budžetā, bet beigās pārdomāju. iekš SSM (IT) kursa man patika tikai 2 no ~15 priekšmetiem, manuprāt nav jēgas tērēt laiku/naudu, lai zubrītos priekšmetus, kas man konkrēti kretinē (statistika utml). a BVV kursā šoggad nelaiž ar manu IT inženiera bakalauru. Tad nu palieku Rīgā strādāt un tad jau manīs.. No janvāra sākas BV bakalaura studijas, varbūt pieteikšos uz tām, bet budžetu jau vairs nedabūt.

Leave a Reply to Hektors Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *