Jauns kodiens

Bezjēdzīgs raksts. Bet nu lai jau. Ja darbs sākās 8.30, es ierodos 9.50, ar kādām pāris promilēm galvā un mistisku zīmogu uz rokas. Esmu novērojis divas lietas, vismaz viena no tām laikam attiecas uz cilvēka briedumu kā tādu, par otru nezinu. Kaut kad augstskolas laikā jau biju diezgan piestopējis iedzeršanu, burziņus un tamlīdzīgas berzēšanās. Tā teikt, lietoju alkoholu ļoti reti, apmēram vienu reizi mēnesī (es d~ršu, jo patiesībā neatceros tālāk par vakardienu). Bet fakti:
Pirmais. Vairāk nav sÅ«dÄ«gi. Es nezinu kas tas par tādu advancÄ“Å¡anās lÄ«meni, bet neatceros, kad kādā iedzerÅ¡anā bÅ«tu bijis slikti vai kad bÅ«tu gājis likt mozaÄ«ku. VienkārÅ¡i nav vairāk slikti. Jau kādus gadus trÄ«s? MÄ“ra sajÅ«tas arÄ« vairs nav (tā gan droÅ¡vien nāk ar regulāru pieredzi). Bet nopietni. Var dzert visu, kas ienākas prātā, veidot kokteili, bet sÅ«dÄ«gi nepaliek. Nav sliktas dÅ«Å¡as, nav vemÅ¡anas, ir tikai pilnÄ«gs karuselis galvā, kas liecina “eu, pietiek!”. LÄ«dz ar to sanāk piekosties tik tālu, ka sāk zust kadri par pasākumu. JaunÄ«bā gan tā nekad nebija, ka kautko neatcerÄ“tos, ja bija tik daudz, ka jākrÄ«t, tāpat visu ļoti labi filmÄ“ju un sapratu, kaut arÄ« mani velk aiz kājām (tas bija tikai vienreiz :D). MÅ«sdienās jāņem lÄ«dz fotoaparāts, lai varÄ“tu kautko salÄ«mÄ“t, jo vienmÄ“r sanāk pielikties lÄ«dz pÄ“dÄ“jam, pat arÄ« ja vakara plānā ietilpa ļoti minimāla ieturÄ“Å¡anās. Ar Å¡o nonākam pie otrā fakta.
Otrais. Viss ir pie vienas vietas. Ja vakar bija plānota iedzerÅ¡ana dažu kadru lokā, privāti, mājās, tad beigās sanāca pabÅ«t kautkādos klubos (atceros vismaz 3) un sazin vÄ“l kur – neatceros. Å odien tak darbs!! Bet nÄ“, pÄ“c pirmajiem gramiem gardā Ballantines pasaule ir aizmirsta, pasaule rÄ«t ies bojā, Å¡odien jāgāž kalni. PÄ“kšņi izturos, itkā pazÄ«tu visus klubu apmeklÄ“tājus un ja kāds izdomā paskatÄ«ties Å¡Ä·Ä«bi, jo nepazÄ«st mani, tad vienkārÅ¡i uzskatu viņu par nesabiedrisku dÄ«vaini… Å is protams nav vienÄ«gais vakars, tādi bijuÅ¡i gandrÄ«z visi pÄ“dÄ“jā gada laikā. Tjip “ja dzer tad dzer”. Un tas man liek aizdomāties par to, ka vajadzÄ“tu atteikties turpmākos piedāvājumos saorganizÄ“ties kādam pasākumam vakarā pirms darbadienas. Protams, tikai aizdomāties! PiemÄ“ram vakar vienÄ«gais brÄ«dis, kad sapratu, ka ir pa traku, bija kad vilkos mājās un pulkstens rādÄ«ja kautkur starp 4 un 5. Bet arÄ« tad bija nevis “bāc rÄ«t darbs, kā lai pieceļas”, bet gan “wow, ilgi gan sanāca, sākām tak seÅ¡os vakarā”. VarÅ«t man nepatÄ«k mans darbs?
Jēlas pārdomas piektdienas rītā.