Slovēnija 1

Tu jau noteikti zini, ka esmu tālajā Slovēņu zemē :)

Tātad, laižam prom no skaistās,saulainās dzimtenes, kura ir bagāta un krāšņa ar visiem mežiem un zaļajām pļavām, tÄ«ro gaisu.. GÅ«glÄ“ meklÄ“jam “Latvija var lepoties” :)

Pa ceļam izkāpām un nogarlaikojāmies Prāgas lidostā kas ir milzīga, bet katrs veikals atkārtojas 10 reizes. Tā pie mums interesantāk. Tad ieradāmies Ljubljanas lidostā, kas ir ekstrēmi maza, un nemaz nav tik zaļi un saulaini un svaigs gaiss un viss viss kā mūsu skaistajā dzimtenē :)

Tipiska transporta plūsma :)

bet vispār Slovēnija sastāv no extrēmi līkumotiem un šauriem ceļiem, bet kvalitātes ziņā viņi protams pārsit mūs.

Nova Gorica, krutais ciems, kur dzīvoju, nesatur nevienu kārtīgu naktsklubu, kas nebūtu piebāzts ar striptīza un kazino fīchām, tā kā clubbings nekāds īsti nesanāk. Bet pašā centrā viņi uztaisījuši tādu kā pludmali ar galdiņiem un smiltīm priekš volejbola, tā kā ir kur atsēdēt un pasūkt alēnu.

BrÄ«dÄ« kad “nesmukās un nekrāšņās ārzemes, es mÄ«lu dzimteni” Tevi sajÅ«smina, mÅ«s ieved kojās, kas uzceltas 81.gadā un tieÅ¡i mÅ«su istabiņa vÄ“l ne reizi nav remontÄ“ta utt..

Kojas sastāv no 2 Ä“kām – meitenÄ“m un zÄ“niem (vidusskolnieku kojas, paldies). Aizliegts ieiet otrā teritorijā. Uz visu stāvu vienas duÅ¡as un toletes. 21.00 viņiem jāiet gulÄ“t un nedrÄ«kst vazāties apkārt, citādi soda. Mums iedeva ārdurvju atslÄ“gu un itkā atļauts vazāties lÄ«dz 2 naktÄ«. Kojām ekstra – baseins 30cm diļš. Tiem vidusskolniekiem vispār ir cietums, bet nu arÄ« mums ir garÄ«gais chupā. Telpas drausmÄ«gas, internets istabās nav, jo skolniekiem nedrÄ«kst tādas lietas bÅ«t. Vestibilā ir viens dators-kiosks, kurÅ¡
kautkā jau paspÄ“jis atmirt. Neko, gaidÄ«jām lÄ«dz tikām darbā pie normāla neta. Darbā kompis negrib rakstÄ«t mÄ«ksto “c”, tāpÄ“c visur ir “ch” :P aa un Slovēņiem klaviatÅ«rai “Z” un “Y” ir samainÄ«ti vietām.

Otrajā dienā bijām rokfestivālā, aizvilkāmies lÄ«dz Itālijai un vÄ“l nākamajā dienā tiku uz ikgadÄ“ju techno/electro festivālu “Pulse” ar Steve Porter, bet par to nākamreiz…