Venēcija, Itālija
Oct 10th, 2006 by Briinums
Protams dzīvojot no Venēcijas aptuveni 100km, vajadzēja tak aizbraukt! Tā sestdienas rītā nedaudz pirms 7 izgājām no kojām uz vilciena staciju Goriziā, Itālijā, gandrīz stundu ar kājām. Tad 2h līdz Venēcijai un aiziet tautās. Pirmais skats izejot no stacijas:
Neteikšu, ka esmu sajūsmā par veco laiku mākslas štellēm, tachu gribēju redzēt, kas tad tur tāds ir. Nesaprotu kam domātas tās uz pirkstiem nesaskaitāmās baznīcas. Bieži manāmi visādi remontdarbi un konstrukcijas remontdarbiem, kas galīgi nosit atmosfēru.
Bieži sastopami somiņu un visādu citu falšo štruntu pārdevēji (saucu viņus par N.W.A., hiphop kultūras pazinēji sapratīs ko tas nozīmē). Protams, Venēcija nav vienīgā pilsēta, kur viņi parazitē.
Tūristi - 99%. Visiem rokā kameras :) Kādi 40-50 procenti japāņi, viņiem Venēcija un Itālija kopumā kā sapņu zeme.
Staigājām, staigājām, pa vidu krastmalā pasēdējām kādu pusstundu, tad atkal staigājām… Visur, kur ir gaisma kādās telpās, ir suvenīru veikali. No maziem pudeļu attaisāmiem līdz karnevāla maskām un skulptūrām. Nonācām lielajā laukumā, kur simtiem baložu tusējās un gaida, kad tu viņus pabarosi :) Nezinu, kas tā par celtni (lai piedod man visi svētie un mākslas vēstures mīļotāji) tajā lielajā laukumā, kur baloži, man tieši aiz muguras, bet rinda uz ieeju bija diezgan ekstrēmi gara, varbūt 2h laikā izstāvētu. Tur visiem griestiem zīmējumi veidoti no 1×1 cm kvadrātiņiem un tie ir ļoti daudz. Turpat blakus stāvēja rinda uz zvana torni. Uz torni rinda stāvēja apmēram 30min. Vecajā tornī protams bija moderns lifts, kas forši uzved augšā - 6eur. No augšas protams pavērās labi skati - vēl tiek agresīvi pamocīta fotoaparāta baterija (patiesībā tur arī viņa beidzās). Pēctam jau meklēju virzienu uz staciju..
