1.septembris – zaudÄ“tā brÄ«vÄ«ba

“Å urp grāmatas uz skolu, es bÅ«Å¡u teicamnieks!” – kādreiz skolÄ“nam esot ko tādu pateikt parasti bija neÄ“rti, apkaunojoÅ¡i vai citādi. Izņemot varbÅ«t garlaicÄ«gās zubrilas, bet ne par to runa. Tagad Å¡o teicienu gribÄ“tos izsaukt ar jautru prieku! Tik dÄ«vaini, kā dzÄ«ve maina uzskatus un vÄ“rtÄ«bas par 180 grādiem. JaunÄ«bā likās muļķīgi dzirdÄ“t teicienu “laiks ir nauda”. Kāda nauda? “Ko jÅ«s te biznesu dzenat”? Laiks bija izklaides. Laiks bija daudz daudz daudz izklaides! Un tad uz 1.septembri bija nomākti un nepiespiesti teicieni “atkal jāiet uz to skolu”. Tiesa, ap kādu piekto klasi varÄ“ja pamanÄ«t savādu tendenci tuvojoties Å¡ai laika ierobežojoÅ¡ajai dienai – 1.septembrim.. Continue reading 1.septembris – zaudÄ“tā brÄ«vÄ«ba